Zivis

Jūrā zvejoja brētliņas, reņģes, butes un mencas. Lai zivis ilgāk varētu saglabāt svaigas un garšīgas, tās kūpināja, sālīja vai kaltēja. Ēda daudz saldūdens zivju – līdakas, zandartus, asarus, plaužus un citas. Turīgie iedzīvotāji mielojās ar zuti, samu, stori un lasi, arī ar vēžiem un ikriem. Bet vienkāršo cilvēku ēdienkartē lielu lomu ieņēma sālītās Baltijas brētliņas un no ārzemēm ievestās siļķes.

Kūpinātas zivis
Kūpināšana aukstos vai karstos dūmos ir gadsimtiem izkopta vietējā tradīcija. Kūpināt var jebkuras zivis, bet iecienītākās ir reņģes, mencas, laši, plauži, sīgas un butes. Zivis izķidā, saver uz irbiem un iekarina dūmu mājiņā. Iekurina kurtuvi un dūmo zivis, līdz sasniegta vēlamā termiskā apstrāde. Garša ir atkarīga no malkas veida, bieži kūpina ar zaļu alkšņu malku vai priežu čiekuriem. Zivis ēd tāpat, ar maizi, vai izmanto citu ēdienu gatavošanā.

Reņģes un brētliņas
Baltijas brētliņas un mazsālīta Peipusa sīga ir pikanta delikatese. Sālīšana i r s ena t radicionāla m etode, l ai z ivis v arētu i lgstoši s aglabāt. Veselas, svaigas brētliņas iesāla garšvielu sālījumā, kurā ir smaržīgie un melnie pipari, lauru lapa, sāls, var pievienot arī nedaudz vīna. Gatavās ķilavas iztīra, noņem galvas un astes, ēd uz sviestmaizes kopā ar vārītu olu vai vārītiem kartupeļiem un skābo krējumu.

Nēģi
Nēģi ir apaļmutnieki, tos ķer Latvijas un Igaunijas upēs, izmantojot tačus. Tos cep uz restītēm virs karstām oglēm. Gatavus kārto kubliņos un nopresē, pārlejot marinādi. No tās izveidojas garda želeja. Nēģiem ir ļoti maiga, specifiska garša. Tos pasniedz ar svaigu maizi un sviestu, garšas buķeti var papildināt ar citrona šķēlītēm un zaļumiem.