„Rudzu ceļa”


„Rudzu ceļš” aicina ciemos pie lauku uzņēmējiem, kuri cep rudzu maizi pēc tradicionālām vai pašu ģimenes paaudzēs izkoptām receptēm, gatavo dažādus ēdienus no rupjmaizes vai rudzu miltiem un ceļ tos galdā viesiem. Saimnieki apmeklētājiem rāda, kā top maize, ļauj izmēģināt roku sava maizes kukulīša veidošanā, piedāvā veselīgus un garšīgus rudzu graudu ēdienus, no rudzu grauda spēka tapušus dzērienus, stāsta par tradīcijām, kas saistās ar rudziem un maizi.

„Rudzu ceļa” iniciatīva pieder z/s „Bērziņi”, lauku mājai „Caunītes”, Vinetai Cipei Āraišu Dzirnavās, z/s „Buliņi”, z/s „Klajumi”, Aina Barsukova no maiznīcas "Dzīles", kas apvienojušās Lauku atbalsta dienesta projekta "Kulinārā tūrisma produkts "Rudzu ceļš"" ietvaros.

"Rudzu ceļā" pievienojušās arī daudzas citas saimniecības, kas ir atvērtas apmeklētājiem, rāda, kā top maize, ļauj izmēģināt roku sava maizes kukulīša veidošanā, piedāvā graudu putras un citus veselīgus un garšīgus rudzu graudu ēdienus, no rudzu grauda spēka tapušus dzērienus, stāsta par tradīcijām, kas saistās ar rudziem un maizi. Šis ir stāsts par rudzu graudu – latviskās identitātes nesēju no seniem laikiem līdz mūsdienām. Šodien mums ir zināmas daudzas vērtīgas rudzu īpašības, kas iedvesmo tos vairāk lietot uzturā, izmēģinot un radot jaunas receptes – no putrām un pankūkām līdz piparkūkām un diedzētiem graudiem. Joprojām arī cepam rudzu maizi pēc sentēvu tradīcijām, jo tā mums garšo un dod spēku, to ņemam līdzi kā ceļamaizi un vedam kā ciemakukuli. Maizi latvieši liek galdā ikvienā ēdienreizē, tā ir neiztrūkstoša piedeva pie zupas, tomēr krodziņos maizi parasti atnes bez pasūtīšanas arī pie pamatēdiena. Labos krodziņos un viesu namos bieži maize ir pašcepta.