"Taste Hanseatica"
Latvija un Igaunija tikko nosvinējušas katra savas neatkarīgas valsts 100. dzimšanas dienu. Bet pirms daudziem gadu simtiem tās abas kopā veidoja Livoniju, kuras tirdzniecības ceļi vijās cauri leģendārās tirgotāju savienības Hanzas pilsētām. Tā laika vēsturiskais mantojums – ielu tīklojums, bruģis, baznīca, krogs un tirgus – arī šodien ikvienā Hanzas pilsētā daudzu Eiropas valstu iedzīvotājiem – vāciešiem, dāņiem, zviedriem, poļiem un citiem – ļauj justies kā mājās.
Mūsdienās šo pilsētu un apkārtējo lauku krodzinieki, amatnieki, pārtikas ražotāji un tirgotāji gaida ciemiņus no tālām un tuvām zemēm, piedāvājot cienastu, kurā senās tradīcijas savienotas ar jaunām idejām un iespējām. Vietējo ēdienu var raksturot kā tīru, svaigu un godīgu, pārsvarā izmantojot pašu zemē izaudzēto vai savvaļā ievākto.
Mūsu valstis ir mazas, viss šeit ir tuvs un personīgs. Tu vari ielūkoties acīs zemniekam, kurš izaudzējis un samalis kaņepes tavam galdam. Noglāstīt sānu govij, kuras pienu saimniece pielej tavai brokastu kafijai. Paspiest roku maizes cepējam, kurš nogriež un sniedz tev smaržīgu rudzu riku. Ziedošā pļavā, ieklausoties bišu zumēšanā, sajust medus smaržu. Saullēktā vērot upi, pie kuras makšķernieks pacietīgi gaida savu zivi. Aizstaigāt līdz mežam un salasīt ogas un sēnes. Un zināt, kā tas viss smalkām saitēm vieno mūs ar sendienām.
Mēs esam bagāti ar četriem gadalaikiem. Pavasaris nāk ar svaigumu un zaļumu, vasara – ar daudzkrāsainām ogām un dārzeņiem, rudens – ar graudiem un saknēm. Gadsimtiem vecās kūpināšanas, fermentēšanas, sālīšanas un ieziemošanas tradīcijas pievieno mūsu virtuvei raksturīgās garšas aukstajos gadalaikos. Meža, upju, jūras, dārza un lauku labumi šķīvī satiekas ar garšvielām, kas ceļu uz Livoniju atradušas Hanzas savienības laikā. Trauki daudzviet darināti no vietējā māla, apdedzinot tos pēc sentēvu metodēm. Uz galda balts linu galdauts. Daudz ziedu gan ikdienā, gan svētkos. Tādi mēs esam – tuvi dabai, paši kā dabas daļa.
Atceroties senās Hanzas vēsturi, dodies ceļā pa “Taste HansEATica” 80 viesmīlības pieturvietām – krodziņiem, lauku saimniecībām, muižām, senām pilīm, dzirnavām un mazajām pārtikas ražotnēm Latvijā un Igaunijā. Nereti ceļotāji var iemācīties ko jaunu vietējo ēdienu gatavošanā – savām rokām mīcīt maizes mīklu, apmaisīt svaigā siera katlu vai ielūkoties zivju kūpināšanas noslēpumos. Var apmeklēt alus brūžus un uzzināt, no kā top mūsu zemes gardais miestiņš. Pasūtot degustācijas, ciemiņi var nogaršot pa drusciņai no dažādiem ēdieniem un dzērieniem, gūstot daudzveidīgus iespaidus.
Mēs ticam, ka mīlestība iet caur vēderu! Mīļi gaidīti ciemos!
