Sierziņa zīmi
Sierziņa zīmi piešķir saimniecībām un ražotnēm, kas ir siera ražotāji, stāsta par siera tapšanu apmeklētājiem, piedāvā to nogaršot vai iegādāties. Zīmi saņem arī lauku krodziņi, restorāni un citi, kas piedāvā savās ēdienkartēs vietējo meistaru gatavotos sierus.
Neskatoties uz to, ka Latvija nez vai kādreiz kļūs par sieru zemi, tomēr aizvien biežāk uz latvieša galda ēdienreižu laikā ir baudāms kāds gards siers. Nenogatavinātie jeb svaigie sieri - tie ir nenogatavināti, biezpienveidīgi sieri, piemēram, mājas siers, rikotas siers, svaigie, smērējamie sieri, mocarella. Tie ir gatavi lietošanai neilgi pēc to gatavošanas. Martinella - šis ir Mozzarella siera līdzinieks, ko ražo Latvijā, gan ne no bifeļpiena, bet govs, tomēr tā garša ir izcila. Svaigais kazas un citi svaigie sieri. Sālījumā nogatavinātie sieri - līdz nogatavināšanai šo sieru gatavošana neatšķiras no citiem svaigajiem sieriem, bet galvenā atšķirība ir nogatavināšanas vide, kas šajā gadījumā ir sālījums. Mīkstie sieri - par mīkstajiem sieriem sauc nogatavinātos sierus ar vai bez baltas, pūkainas pelējuma garoziņas. Mīkstie nogatavinātie sieri (ar pelējumu) - Latvijā tādu nav daudz, bet pāris tomēr ir. Puscietie - Latvijā šāda veida sieri ir ļoti iecienīti. Beztauku daļas mitrums šajos sieros ir ap 45%. Tie var būt ar miziņu vai bez tās, ar caurumiņiem vai bez tiem. Puscietos sierus Latvijā ražo daudz, taču tie atšķiras pēc kvalitātes un garšas. Cietie sieri ir neatņemama ēdienu - salātu, pastas ēdienu, sacepumu u.c. - sastāvdaļa. Tajos ir mazāks beztauku daļas mitrums nekā citos sieros, jo tos nogatavina ilgāk, vidēji 2-4 gadus.
Siers ar nosaukumu “Jāņu siers” ir iekļauts Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību (GTĪ) reģistrā.
Vairāk par Latvijā ražotajiem sieriem un to iedalījumu lasiet šeit.
