Dārzeņi

Livonijas laikā vēl nebija mūsdienās tik iecienīto kartupeļu un tomātu. Daudz ēda gan svaigus, gan skābētus kacenkāpostus. Audzēja rāceņus, pastinakus, zirņus, pupas, vēlākā periodā burkānus un bietes, kā arī sinepes, mārrutkus, sīpolus un ķiplokus. Ziemai dārzeņus kaltēja, fermentēja vai sālīja.

Skābēti kāposti
Pirmos svaigos kāpostus ar jēra gaļu senos laikos vārīja pa Annām vai Jēkabiem, jūlija beigās svinot saimnieces vai saimnieka dienu. Vitamīni garajai ziemai labi saglabājas skābētos kāpostos. Livonijas laikā skābēšanai kāpostgalviņas sagrieza četrās daļās, mūsdienās tās smalki saēvelē skaidiņās, dāsni pieber ķimenes, nedaudz sāls un cukura, tad saspaida, līdz izdalās sula, ieskābē un uzglabā vēsumā. Aukstajā laikā no tiem vāra zupu vai šmorē kā piedevu pamatēdienam, ēd kopā ar karbonādi, kotletēm vai desiņām.

Skābēti gurķi
Lai produktus varētu ilgāk saglabāt, sāls loma Livonijas virtuvē bija ļoti nozīmīga. Kraukšķīgi mazsālīti gurķi ir vasaras delikatese. Gurķus stikla traukā pārlej ar sālījumu, kam pievienotas dilles kopā ar kātiem un ziediem, kā arī citas garšvielas pēc izvēles: upeņu, mārrutku vai ķiršu lapas, ķiploki un pipari. Zem sloga notur līdz nākamajai dienai, tad var sākt ēst. Ar katru nākamo dienu garša mazliet mainās. Ziemas krājumiem gurķus fermentē, pasterizē un uzglabā vēsumā. Citāda garša ir marinētiem gurķiem.

Zirņi un pupas
Lauka pupas un pelēkie zirņi bija Livonijas vienkāršās tautas ēdiens, it īpaši, pirms Livonijā sāka audzēt kartupeļus. Tie ir ļoti sātīgi, viegli uzglabājami, vienkārši pagatavojami, tos vajag tikai novārīt. Ēd kopā ar sačurkstinātu kūpinātu cūkgaļu un sīpoliem, klāt dzer rūgušpienu. Tas ir tradicionāls latviešu Ziemassvētku un Vecā gada pavadīšanas ēdiens, saistīts ar dažādiem rituāliem. Ir ticējums, ka Jaunajā gadā nevajadzēs raudāt, ja apēdīs visus zirņus, kas celti galdā.