Rietumigaunija un salas

Dažādos laikos Rietumigaunijas galdus klājuši šejienes lauku, mežu un ,tuvumā esošās, jūras labumi. Šodienas tipiskākie ēdieni Igaunijas rietumos ir rudzu maize, zivis, dārzeņi un saknes. No zivīm visiecienītākās ir reņģes, brētliņas, asari, plauži, vimbas, sīgas, plekstes, vējzivis. Galdu bagātina bioloģiski audzēta liellopu un aitas gaļa. Lauku saimniecībās uz galda netrūkst arī kartupeļu – skābu kāpostu zupa, klimpu zupa un putraimdesa. Tāpat liela nozīme ir dažādiem konservējumiem, mērcēm un sīrupiem.
Sāremā apvidum raksturīga sāļā plātsmaize, kūpinātas zivis, un no Muhu nākušais hapuroks (vārīts kefīra un miltu saldais).
Hījumā drīzāk atgādina garšu karnevālu, kurā viena garša aizved pie nākamās. Hījumā iedzīvotāju stāstu, autentisko tradīciju, un raksturīgo skatu ieskauti, variet doties no smalkas kafejnīcas uz riktīgu krogu. Hījumā par tradicionālāko ēdienu tiek uzskatīts miežu miltu plācenis, kurš gatavots gan ar, gan bez asinīm.
Senāko no mērcēm, siļķu sālsūdeni, gan Sāremā, gan Hījumā salā saukuši par laga, piemēram, siļķu laga. Hījumā mērces vārījuši arī no gaļas salījuma, ūdens un miežu miltiem. Ja šādu mērci bagātināja ar taukiem vai gaļu, tad to sauca par nott vai par miltu nott.
Roņu salas zviedru svētku ēdiens bija klimpu zupa.
Alus brūvēšana gan salās, gan Rietumigaunijā notikusi līdzīgi. Vietās, kurās auga daudz kadiķu, alu gatavojot, tam vienmēr pielika kadiķu zarus.